Tīmekļa vietnē www.at.gov.lv tiek izmantotas tikai tehnoloģiski nepieciešamās sīkdatnes, kuras nodrošina vietnes darbību un funkcionalitāti Detalizēta informācija
09.09.2025.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-63/2025
Ja viens laulātais mājas saimniecības ietvaros jeb kopīgās mājsaimniecības vajadzībām noslēdzis dabasgāzes tirdzniecības līgumu ar dabasgāzes tirgotāju, tad atbilstoši Civillikuma 87. panta noteikumiem otrs laulātais kļūst par pilntiesīgu šā līguma dalībnieku, uz kuru vienlīdz gulstas ar līgumu nodibinātie pienākumi.
Laulātie, kas kļuvuši par dabasgāzes lietotājiem dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu izpratnē uz mājas saimniecības ietvaros noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pamata, ir solidāri atbildīgi sadales sistēmas operatoram, ja notikusi iejaukšanās komercuzskaites mēraparāta darbībā, jo viņu izpildījums sadales sistēmas operatoram sakarā ar iejaukšanos mēraparāta darbībā ir nedalāms.
07.12.2023.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-275/2023
Lai laulības līgums par visas laulāto mantas šķirtību iegūtu saistošu spēku pret trešajām personām, tas ierakstāms zemesgrāmatā, pamatojoties uz nostiprinājuma lūgumiem, kas iesniedzami un izskatāmi atbilstoši Zemesgrāmatu likuma ceturtajā nodaļā iekļautajām tiesību normām.
Uzņēmumu reģistra paziņojums par laulības līguma noslēgšanu nav to grozījumu lokā, kas saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 41. panta otro daļu zemesgrāmatas nodalījumā izdarāmi, pamatojoties uz citu valsts informācijas sistēmu tiešsaistē saņemtajiem paziņojumiem.
Laulības līguma par visas laulāto mantas šķirtību objekts ir visa abu laulāto manta. Šis līgums izbeidz laulāto likumisko mantisko attiecību režīmu un starp laulātajiem nodibina jaunu – laulāto līgumisko mantisko attiecību režīmu.
Ja laulātie, neizbeidzot laulāto likumiskās attiecības, ir noslēguši līgumu, ar kuru kādu nekustamo īpašumu noteikuši par viena laulātā atsevišķu mantu, tad zemesgrāmatā izdarāms ieraksts par šo īpašumu kā viena laulātā atsevišķu mantu. Turpretim tad, ja laulātie noslēguši laulības līgumu par visas laulāto mantas šķirtību, zemesgrāmatā izdarāms ieraksts (piemetinājums) par to, ka laulātajiem ir visas mantas šķirtība.
2023.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-[D]/2023
Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali konstatēts, ka uz nekustamo īpašumu, kas ietilpst laulāto kopīgajā mantā, ir reģistrēta hipotēka par labu valstij sakarā ar nodokļu parādu, kas izveidojies vienam no laulātajiem, Valsts ieņēmumu dienests kā trešā persona nav pieaicināms, jo spriedums šādā strīdā nevar nodibināt, pārgrozīt vai izbeigt kādu šīs iestādes tiesību vai pienākumu.
Ja lietā par laulāto kopīgās mantas sadali ir izvirzīts arguments par tādas saistības esību, kas izcēlusies no laulāto kopīgās mantas piederības vai izmantošanas fakta, lai gan tiesiskajās attiecībās ar trešo personu parādnieka statuss piemīt tikai vienam no laulātajiem, tiesai tas ir jāizvērtē. Nodibinot apstākļus, kas liecina, ka saistība radusies ģimenes kopīgās saimniecības vešanas ietvarā, saistība naudas izteiksmē ir iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgs parāds. Minētais nenozīmē, ka tiesa, izspriežot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, var uzlikt pienākumu abiem laulātajiem piedalīties ar maksājumiem šādas saistības izpildē. Saistība ir ņemama vērā, nosakot laulāto kopīgās mantas sastāvu un katra laulātā daļas lielumu.
2022.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2022
Ja uz tiesas ceļā dalāmo laulāto kopīgo īpašumu guļ parāda nasta, nosakot otra laulātā labā piedzenamās kompensācijas apmēru, tiesai spriedumā jāvērtē gan ar īpašuma iegādi nodibinātās, gan pēc laulāto kopdzīves pārtraukšanas arvien pastāvošās kredītsaistības.
2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2021
Civillikuma 110. panta otrajā daļā noteiktais kreditoru tiesību aizsardzības princips nav paredzēts, lai kreditors, apejot Civillikuma 98. pantā noteiktos laulāto atbildības principus, apmierinātu savu prasījumu uz tā laulātā rēķina, kurš nav vainojams neatļautas darbības izdarīšanā. Līdz ar to Civillikuma 110. panta otrā daļa tulkojama tādējādi, ka laulātā kreditoram nav tiesību apmierināt prasījumu no otra laulātā daļas kopīgajā mantā, kura pirms laulāto mantas dalīšanas bijusi ierakstīta zemesgrāmatā uz pirmā laulātā vārda, ciktāl laulāto kopīgās mantas dalīšanas rezultātā noteiktās laulāto daļas atbilst Civillikuma noteikumiem par tām daļām, kas viņiem pienākas.
2021.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[C]/2021
Komercsabiedrības kapitāla daļas ir manta, kuru laulāto kopdzīves laikā iespējams iegūt kā laulāto kopīgo mantu Civillikuma 89. panta otrās daļas izpratnē. Ja laulātais, uz kura vārda kapitāla daļas reģistrētas, apgalvo, ka tās ir viņa atsevišķā manta, viņam tas ir jāpierāda saskaņā ar Civillikuma 91. panta otro daļu.
Ja tiesa kapitāla daļas atzīst par laulāto kopīgo mantu, tad laulāto kopīgās mantas sastāvā kā laulāto kopīgās mantas augļi ir jāietver arī dividendes, kas ir izmaksātas par periodu, kurā pastāvēja laulāto kopdzīve.
29.04.2020.
Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-107/2020 (JUDIKATŪRAS MAIŅA) un senatoru Aivara Keiša, Intas Laukas, Zanes Pētersones, Marikas Senkānes un Mārītes Zāģeres atsevišķās domas
Civillikuma 994. panta pirmā daļa piemērojama sistēmiskā kopsakarā ar Civillikuma noteikumiem par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kas paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem par īpašuma tiesībām. No Civillikuma 91. panta otrās daļas, iztulkojot to kopsakarā ar šā panta pirmo daļu un minētā likuma 89. panta pirmo un otro daļu un 93. pantu, izriet atspēkojama laulāto kopīgās mantas prezumpcija trešo personu, it sevišķi kreditoru, interesēs.
Nepastāvot ipso jure atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās.
Nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.
Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas un laulāto kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no laulātajiem ir jāpierāda.
Vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā, attiecīgā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā ierakstāma piedziņas atzīme ½ domājamām daļām no nekustamā īpašuma, jo bez laulāto kopīgās mantas sadalīšanas pastāv šaubas par parādnieka daļas lielumu laulāto kopīgajā mantā Civillikuma 89. panta otrā daļas izpratnē.
2020.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[A]/2020
Ievērojot Civillikuma 89. panta trešajā daļā un 91. panta pirmās daļas 5. punktā noteikto surogācijas principu, atbilstoši kuram izšķiroš nozīme ir nevis atvietotā un jauniegūtā mantiskā labuma izmantošanas mērķu līdzībai, bet gan jauniegūtā mantiskā labuma iegūšanā izlietoto līdzekļu izcelsmei no laulātā atsevišķās mantas, apstāklis, ka īpašums iegūts laulības laikā un izmantots kā ģimenes mājoklis pats par sevi nerada pamatu šī īpašuma kļūšanai par laulāto kopīgās mantas objektu. Izšķiroša nozīme ir strīdus īpašuma iegūšanā izlietoto līdzekļu izcelsmei.
2019.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[E]/2019
Manta, ko viens no laulātajiem nošķīris komercdarbības veikšanai un iekļāvis individuālā komersanta mantā, ir tiesiski norobežota no laulāto kopīgās mantas. Individuālā komersanta manta nav iekļaujama laulāto kopīgās mantas sastāvā, nav pakļaujama sadalei kā laulāto kopīgā manta un uz to nav atzīstamas otra laulātā īpašuma tiesības. Vienlaikus minētais neizslēdz laulātā tiesības saņemt atlīdzību par ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā pirms tās pārnešanas uz individuālo komersantu.
2018.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[C]/2018
Ievērojot Civillikuma 89.panta trešajā daļā noteikto, viena laulātā pirms laulībām aizdotā nauda nezaudē atsevišķas mantas statusu, ja tā tiek atgriezta pēc laulības noslēgšanas un ieguldīta nekustamā īpašuma iegādei un celtniecībai ņemta kredīta atmaksai.
Civillikuma 84.panta normā ir ietverts laulāto pienākums kopīgi segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības nepieciešamos izdevumus, taču fakts, ka laulātais ir uzturējis ģimeni un gādājis līdzekļus ģimenes vajadzībām, nedod pamatu nešaubīgi secināt, ka arī visi līdzekļi, kurus šis laulātais aizdevis pirms laulībām, bet atguvis jau laulības laikā, ir nodoti ģimenes vajadzībām.
No Civillikuma 109.panta trešā daļas izriet, ka, izšķirot strīdu par laulāto kopīgās mantas dalīšanu, tiesai ir jānosaka visa laulāto kopīgā manta, un kā kopums tā arī jāsadala. Sadalot laulāto kopīgajā mantā ietilpstošo katru īpašumu atsevišķi, var tikt radīta situācija, ka, izpildot spriedumu dalīti, tiek aizskartas kāda laulātā tiesības uz tiesas noteiktās kompensācijas saņemšanu.
2017.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[F]/2017
1. Civillikuma 80.panta piemērošanā juridiska nozīme ir tieši laulāto kopdzīves un kopīgas saimniecības izbeigšanai, tāpēc termiņa, par kādu līdzekļi maksājami, aprēķināšanā svarīgi noskaidrot apstākļus, kas liecina par laulības faktisku izbeigšanos.
2. Līdzekļi iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai Civillikuma 81.panta izpratnē nav formāli saistāmi ar bijušā laulātā rīcībā laulības laikā esošās naudas summas lielumu vispār, bet tie nosakāmi vadoties no likumā noteiktā mērķa nodrošināt bijušajam laulātajam uzturu.
2016.
Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-[D]/2016
1. Jautājums par ieguldījuma izdarījušā laulātā tiesībām uz atlīdzību, izņemot Civillikuma 101. pantā paredzēto gadījumu, likumā tiešā veidā nav regulēts. Šāds strīds nevar tikt izšķirts secundum legem kārtībā, t.i., sameklējot atbilstošu tiesību normu un attiecīgi to iztulkojot, tāpēc tas ir izšķirams praeter legem kārtībā, konstatējot un aizpildot likuma vai tiesību robu, kā to paredz Civilprocesa likuma 5. panta piektā daļa un saskaņā ar Civillikuma 4. panta noteikumiem par analoģijas piemērošanu.
2. Noregulējot laulāto strīdīgās mantiskās attiecības laulības šķiršanas gadījumā, ir jāpanāk abu laulāto mantisko interešu taisnīga izlīdzināšana. Līdz ar to tam laulātajam, kas ir piedalījies ar savu ieguldījumu (naudu, darbu u.c.) ēkas celšanā uz otram laulātam piederošas zemes, izbeidzoties laulībai, jāsaņem atbilstoša atlīdzība par izdarīto ieguldījumu.
Atlīdzība par otra laulātā atsevišķajā mantā izdarītajiem ieguldījumiem var būt lielāka par viņa faktiskajiem izdevumiem naudas izteiksmē, jo tās noteikšanā jāņem vērā arī prasītājas darbība visplašākajā nozīmē, kuras rezultātā atbildētāja nekustamā īpašuma vērtība pieaugusi.
06.07.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-1389/2012
Izšķirot strīdu par laulāto kopīgās mantas sadali, tiesai, pirmkārt, ir jānosaka dalāmās mantas sastāvs, otrkārt, tās sadalījums laulāto starpā un, treškārt, jāveic reāla mantas sadale, ievērojot Civillikuma 1074. un 1075.pantu.
01.02.2012.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-4/2012
1. Pie partnerattiecību tiesiskā regulējuma neesības tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam. Tas izriet no varas dalīšanas principa, kas nošķir likumdevēju no tiesu varas un leģitimē tiesu veikt tiesību jaunradi tikai gadījumos, kad tā nav saistāma ar iejaukšanos likumdevēja pilnvarās.
2. Faktiskais laulātais nav atzīstams par īrnieka ģimenes locekli likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.
26.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-47/2011
1. Nosakot mantai laulāto kopīgas mantas statusu, atbilstoši Civillikuma 89.panta otrajai daļai svarīgi ir noskaidrot, vai strīdā esošais īpašums ir iegūts laulības laikā, t.i., laikā, kad puses ir bijušas patiesās laulāto attiecībās un viņiem ir bijusi kopīga saimniecība, un vai manta iegūta par abu laulāto līdzekļiem vai vismaz ar otra laulātā darbības palīdzību.
2. Ja strīdus īpašums iegādāts un reģistrēts uz viena laulātā vārda laikā, kad pušu laulība faktiski jau bija izirusi un laulātajiem nebija kopīgas saimniecības, laulātais, uz kura vārda īpašums nav reģistrēts, nevar pretendēt uz šo īpašumu, - viņam, pierādot savu līdzekļu ieguldījumu īpašuma iegādē, ir tiesības atprasīt ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu.
3. Ja īpašums iegādāts laikā, kad pušu laulība nebija izirusi un pusēm bija saimniecība (pusēm bijušas patiesas laulāto attiecības), laulātajam, uz kura vārda īpašums nav reģistrēts, pretendējot uz īpašumu/tā daļu, jāpierāda vai nu savu līdzekļu ieguldījums īpašuma iegādē (kredīta maksājumu veikšanā u.c.), vai veikto darbību raksturs un apjoms, ar kuru palīdzību būtu sekmēta strīdus nekustamā īpašuma iegāde. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās (Civillikuma 89.panta otrā daļa).
12.01.2011.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-14/2011
1. Zemnieku saimniecības īpašnieka mantai ir īpašs statuss un tā nav pakļaujama sadalei tādā veidā, ka kādai citai personai tiktu atzītas īpašuma tiesības uz šo mantu (likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 3.,10.pants).
2. Zemes gabals, kas laulības laikā piešķirts vienam laulātajam pastāvīgā lietošanā tādas zemnieku saimniecības izveidošanai, kurā viņš ir vienīgais dibinātājs, ar mērķi izmantot šo zemes gabalu par zemnieku saimniecības galveno ražošanas līdzekli, bet vēlāk ticis izpirkts par privatizācijas sertifikātiem (tai skaitā arī par otra laulātā privatizācijas sertifikātiem) ir uzskatāms par pirmā laulātā „atsevišķi iegūtās mantas” objektu.
Apstāklis, ka šāda zemes gabala izpirkšanai izmantoti arī otra laulātā privatizācijas sertifikāti, nerada otra laulātā īpašuma tiesības uz to. Otrs laulātais var pretendēt uz to līdzekļu atlīdzināšanu, kurus viņš ieguldījis zemnieku saimniecības izveidošanā.
21.04.2010.
Senāta Civillietu departamenta lēmums lietā Nr. SKC-666/2010
Tiesības, kurām ir sakars ar nekustamo īpašumu, nostiprināmas zemesgrāmatā, ja tās nodibinātas ar likumu, tiesisku privātu vai publisku aktu vai arī tiesas nolēmumu, un šīs tiesības nevar būt atkarīgas no kādiem blakus nosacījumiem, kuru iestāšanās papildu jāpierāda. Ja piemetinājuma veidā nostiprināmās tiesības pamatā nav likums vai tiesas nolēmums, ievērojot starp laulātajiem pastāvošās likumiskās mantiskās attiecības, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā ir nepieciešama laulātā piekrišana (Zemesgrāmatu likuma 61. panta 1.punkts).
25.03.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-113/2009
Ja mantojuma līgums tiek slēgts pirms laulības līguma, tad līgumiskais mantinieks ir primārais attiecībā pret laulāto un laulības līgumā manta, kas minēta mantojuma līgumā, nevar tikt iekļauta bez līgumiskā mantinieka piekrišanas.
28.01.2009.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-37/2009
Laulāto mantas sadalīšana neatņem laulāto kreditoriem viņu tiesības, arī trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā. Laulības līguma noteikumi, kas aprobežo trešo personu iegūtās tiesības uz laulāto mantu, nav saistošas trešajām personām. Kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, neapstrīdot laulības līgumu un neatkarīgi no laulības līguma noteikumiem, tas attiecināms arī uz dāvinājuma līgumiem.
26.11.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-425/2008
1. Ar bērna stāšanos laulībā vecāku un bērnu personiskās attiecības, kā arī vecāku pienākums uzturēt bērnus, ko regulē Civillikuma 179.pants, neizbeidzas. Savukārt Civillikuma 84.pants uzliek pienākumu laulātajiem vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētās tiesību normas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas.
2. Ja otrs laulātais nespēj pildīt ar Civillikuma 84.pantu uzlikto pienākumu sniegt uzturu, ir pamats lemt par vecāku uzturdošanas pienākumu, jo tas pamatojas uz leģitīmu mērķi, ko regulē Civillikuma 179.pants.
14.05.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-209/2008
1. Mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu par kopīgu mantu, uz kuru attiecināmi Civillikuma 89.panta otrās daļas noteikumi, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta.
2. Civillikuma 91.panta pirmajā daļā dotais laulātā atsevišķas mantas uzskaitījums nav izsmeļošs, par ko liecina Civillikuma 90.panta pirmā daļa, atbilstoši kurai katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir noteikta tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu – kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto.
23.01.2008.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-50/2008
Zemnieku saimniecībai piešķirtā zeme ir zemnieku saimniecības vienīgā dibinātāja atsevišķā manta, nosaka likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” 10.pants.
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-747/2007
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 22.panta otrā daļa nosaka, ka laulības šķiršana dod tiesības dzīvokļa īpašniekam prasīt bijušā laulātā dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja vien dzīvoklis nav bijis laulāto kopīga manta (Civillikuma 89.panta otrā daļa). Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 18.panta otrajā daļā noteikts, ka laulātais pēc laulības šķiršanas zaudē dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statusu. Bijušajam laulātajam dzīvokļa lietošanas tiesības saglabājas, ja ir attiecīga vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku.
Ja laulātam atzītas īpašuma tiesības uz domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma, bet kopīpašums izbeigts, izmaksājot par šo daļu kompensāciju, piemērojami likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 22.panta otrās daļas noteikumi par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu ar šķirto laulāto.
24.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-707/2007
1. Civillikuma 81.pants nosaka, ka pienākums nodrošināt iepriekšējo labklājības līmeni vai uzturu bijušajam laulātajam izbeidzas pēc tam, kad pēc laulības šķiršanas pagājis tikpat ilgs laiks, cik ilgusi šķirtā laulība. Laulības beigu termiņa sasaiste ar prasības (pretprasības) celšanu nav pamatota uz likumu.
2. Saskaņā ar Civillikuma 70.pantu laulību šķir tiesa, tātad par datumu, no kura atkarīga laulības ilguma noteikšana, ir uzskatāms datums, kad stājies spēkā tiesas spriedums par laulības šķiršanu, ja tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas būtu pamats secinājumam, ka laulība izbeigusies ātrāk.
10.10.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-690/2007
Ja prasība par īpašuma tiesību atzīšanu celta pamatojoties uz Civillikuma Saistību tiesību pamatiem, prasību, to negrozot, nevarēja apmierināt uz Civillikuma Ģimenes tiesību normām (Civilprocesa likuma 192.pants).
26.09.2007.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-651/2007
Ja nekustamais īpašums iegūts laulības kopdzīves laikā par viena laulātā līdzekļiem, tas atzīstams par laulātā atsevišķu mantu. Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo (Civillikuma 89.panta otrā daļa, 91.panta otrā daļa).
09.02.2005.
Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. SKC-75/2005
Saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētiem lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām.
